Vēsture

Vēsture

Kopsavilkums par Mulgimā

Kultūrvēsturisko un ar valodu saistīto Mulgimā jeb Mulgi novada pamatkodolu veido Hallistes, Karksi, Helmes, Paistu un Tarvastu novadi, kā arī daļa no Viljandi un Sārdes novadiem. 

Kultūrvēsturisko un ar valodu saistīto Mulgimā jeb Mulgi novada pamatkodolu veido Hallistes, Karksi, Helmes, Paistu un Tarvastu novadi, kā arī daļa no Viljandi un Sārdes novadiem. Par Mulgimā tika uzskatīta Viljandi apriņķa daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Raudnas un Tenasilmas upēm. Mulgimā daļa saplūst ar reģionu, kura iedzīvotāji runāja un zināmā mērā runā vēl šodien mulgi valodā.

Samērā izplatīts ir viedoklis, ka Mulgimā aptver visu seno Viljandi apriņķi – Paistu, Kepu, Viljandi, Tarvastu, Kolga-Jāni, Sūre-Jāni, Pilistveri, Peltsamā novadu, kā arī Helmes novadu Valgas apriņķī un Hallistes un Karksi novadus Pērnavas apriņķī. To sauc par Lielo Mulgimā.

Mulgi jeb Dienvidigaunijas rietumu dialekts vēsturiski ir krietni senāks nekā igauņu rakstu valoda. Mulgi dialekts no senās dienvidigauņu radniecīgās valodas atšķīrās jau pirmā gadu tūkstoša beigās, igauņu literārās valodas galvenās normas tika ieviestas nedaudz vairāk kā pirms simts gadiem.

Par Mulgimā iedzīvotājiem plašākā mērā patiesībā sāka runāt 19. gadsimta otrajā pusē, kad bagātie Mulgimā saimnieki un viņu dēli devās lauku sētu meklējumos uz kaimiņu apkaimēm – Tērbatas apriņķi un Ziemeļigauniju. Tā kā Mulgi novadā nebija vairs atrodamas labas lauksaimniecības zemes, ko iegādāties, tā iedzīvotāju otrie un trešie saimnieku dēli devās zemju meklējumos citur Igaunijā. Lai tās iegādātos, sūri un grūti bija jākrāj nauda. Tādējādi arī novada iemītnieki ar laiku ieņēma bagātnieku un sīkstuļu tēlu. Pirmo reizi šāds apzīmējums literatūrā izmantos F. J. Vīdemana vārdnīcā (iznākusi 1869. gadā). Laikraksts „Eesti Postimees” jeb „Näddalaleht” 1873. gada 14. martā vēsta, ka „neesmu es citu vēlējies parādīt, kā vien to, ka Mulgi novadā dzīvojošajiem piemīt apsviedīgāks gars, nekā Tērbatas ļaudīm, jo citādi jau Mulgi novada ļaudis nekad līdz Tērbatai nebūtu nonākuši!".

Lauku sētu izpirkšana Tērbatas apriņķī sākās 1863. gadā, un galvenokārt to īstenoja pārceļotāji no Mulgimā. Līdz 1895. gadam Mulgi novadā tika izpirkts jau vairāk nekā 95% lauku sētu. Tas no Igaunijas apriņķiem neapstrīdami bija labākais rezultāts, un tādējādi aizsākās Hallistes un Abjas apkārtnes izveide. Kopš tā laika Tartu apriņķī runā: „Ja kāds no Mulgimā, pārvarot Emajegi upi, noslīkst, tā ir nelaime, bet, ja tas izpeld no upes, tā ir katastrofa!”... jo tad viņš ierodas, lai nopirktu zemes.
Tagadējā Mulgi novada teritorijā atrodas 10 pašvaldības: Abjas, Hallistes, Tarvastu, Karksi, Helmes, Pedralas, Hummuli un Viljandi pagasti, kā arī Tervas un Meisakilas pilsētas.

1934. gadā dibinātās Mulgimā ļaužu biedrības  nolikums vēsta: Par Mulgimā izcelsmes igauņiem tiek uzskatīti tie republikas iedzīvotāji, kuru tēvu tēvi klaušu laikā, proti ap 19. gadsimta 60. gadiem ir stāvējuši Viljandi apriņķa Tarvastu un Paistu vai Viljandi apriņķa Helmes novada, vai Pērnavas apriņķa Hallistes un Karksi novadu pagastu sarakstos. Pēc mātes izcelsmes par Mulgimā ļaudīm tika uzskatīta tikai viena paaudze. Citu igauņu iedzīvotāju bērni, kas ieceļojuši Mulgimā, par Mulgimā ļaudīm tika uzskatīti vienīgi tad, ja viņi novadā piedzimuši, uzauguši un kuriem pieder īpašums Mulgimā. Nepieprasot pēdējo, no Mulgi novadā ieceļojošajiem vienīgi viņu mazbērni tika uzskatīti par Mulgimā ļaudīm, ja viņi ir piedzimuši un uzauguši Mulgimā.