Pārtika

19. gadsimtā ieviestās Zemnieku reformas rezultātā uzlabojās situācija mūsu senču uzturā, un palēnām attīstījās nacionālās virtuves tendences. Kopš šī perioda zināmos, gatavotos un uzturā lietotos ēdienus arī var dēvēt par nacionālo virtuvi. Tās fundamentu neapšaubāmi veido graudaugu ēdieni, tostarp mulgi putra.

Nozīmīgu vietu mūsu galdā vienmēr ieņēmusi maize, raudzētu rudzu maizi mūsu sentēvi mācījās pagatavot jau 11.-13. gadsimtā. Svarīga nozīme ir arī dārzeņu ēdieniem, zivju ēdieniem (sālīta reņģe) un maltītēm ar cūkgaļu, tostarp mulgi kāpostiem. Nevar nepieminēt meža ogas, sēnes, riekstus, medu (Igauņu nacionālā virtuve, 2004).

Runājot par nacionālo virtuvi, noteikti jāpiemin dzērieni – vispirms jau kvass un alus, kā arī bērzu un kļavu sulas, kas pēdējā laikā arī mūsdienās kļuvuša iemīļotas.

Igauņu nacionālā virtuvē Mulgi novada ļaudis ir atstājuši nozīmīgas pēdas. Arī šodien igauņiem garšo mulgi putra, mulgi kāposti, mulgi biezpienmaizītes un kama.