Arhitektūra

Arhitektūra

Arhitektūra

Zemnieku sabiedrībā trūkst striktu robežu starp publisko un privāto. Tā laika ēkas nebija sadalītas telpās dažādu funkciju vajadzībām, kā mēs šodien esam raduši darīt. Vecākās muižas kungu mājas, kuras visvairāk sastopamas Mulgimā dienviddaļā Hallistes, Karksi un Helmes novados, viena no otras pārāk neatšķiras. T

ās pamatos bija vienkāršas un samērā garas, zemas baļķu mājas ar augstu pusjumtu un diviem skursteņiem, tomēr tās būvēja arīdzan no ķieģeļiem (Perdi 2012).

Īpaši lielas izmaiņas Igaunijas arhitektūrā vērojamas 20. gadsimtā. Vispirms Mulgi novadā īsi pirms Pirmā pasaules kara dzīvojamo ēku arhitektūra attīstījās pilnīgi jaunā līmenī. Jauna paaudze un jauni saimnieki salīdzinājumā ar saviem senčiem bija daudz izglītotāki un ar lielāku pasaules redzējumu. Mainījās prasības attiecībā uz ārējo izskatu, kā arī uz iekštelpu plānojumu un dzīves apstākļiem.

Ar vēl lielāku sparu nekā dzīvojamās ēkas, atjaunoja saimniecības ēkas. 20. gadsimta sākumā viensētām vērojama vēl viena svarīga jauna iezīme – līdzšinējās laukiem pietuvinātās un zemās mājas sāka ieņemt augstākas formas. Arī bēniņus nu uzskatīja par izmantošanai labiem esam, un tajos izbūvēja mansardus un jumta logus.

Tāpat 20. gadsimta sākumā pie rijas ēkām sāka piebūvēt gan slēgtas, gan atklātas trepju telpas un stikla verandas. Pirmā arhitektu veidotā māja tapa 1913. gadā Mulgi novada Puisilā (Perdi, 2012). 20. gadsimta 20. un 30. gados lauki jau tika apbūvēti ar moderniem dzīvojamiem namiem pēc arhitektu vai būvinženieru veidotajiem projektiem. Igaunijas valsts būvniecības vajadzībām piešķīra aizdevumus tūkstošiem jauno zemnieku, tomēr ar nosacījumu, ka māja jābūvē pēc projekta.