Tere tulemast Mulgimaale!

Parem ütessa kõrda mõõta, ku ütessa kõrda tetä!
Tahad latva ronide, akka tüvest pääle!

Mulgimā ievērojamākās vietas

Filtrs

Abjas pagasta muzejs

Muzeji un galerijas|Posti tn 3, Abja vald, Abja-Paluoja, Viljandi apriņķis 69401
Abjas pagasta muzejs iepazīstina ar pagasta vēsturi un šodienas dzīvi. Muzejs darbojas kopš 1999. gada. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas stendos un vitrīnās ir aplūkojami eksponāti, kas stāsta par senlaikiem, vietējiem iedzīvotājiem, kultūras dzīvi, izglītību, pasta pakalpojumiem, ugunsdzēsējiem, bērnudārzu, sportu, slimnīcu, bibliotēku, ceļu apsaimniekošanu, linu fabriku, piena pārstrādi, muižām u.t.t. Muzejā ir aplūkojami kādreiz izmantotie darbarīki, sadzīves priekšmeti, mācību grāmatas un dažādi dokumenti. 2-4 reizes gadā tiek rīkotas aktuālām tēmām veltītas izstādes.

Barclay de Tolly mauzolejs

Muzeji un galerijas|Küla, Helme vald, Jõgeveste küla, Valgas apriņķis 68616
Barclay de Tolly mauzolejs pārstāv vienu no  21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un ir atzīmētas ar National Geographic dzelteno logu. Šo vietu apmeklēšana tiek  ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Ģenerālfeldmaršals ir viens no slavenākajiem ar Igauniju saistītajiem cilvēkiem un acīmredzot lielākais Krievijas karavadonis, kura mirstīgās atliekas ir apglabātas Igaunijā. Krievijas karavadonim, kas ir Baltijas aristokrātiskās ģimenes pēcnācējs, un kura dzimta ir nākusi no Skotijas, ir bijusi nozīmīga loma cīņā pret Napoleonu no 1812.-1814. gadam.  Barclay de Tolly vārds ar Jegevesti ir saistīts no 1791. gada, kad tas apprecējās ar Heleni Augusti Eleonoru fon Smittenu un kļuva par Jegevestes muižas īpašnieku.

Eisu muiža un parks

Pilis un muižas|Halliste vald, Õisu alevik, Viljandi apriņķis
Eisu muiža ir agrā klasicisma stilā celta ēka, kuras pamata daļa tika uzbūvēta 18.-19. gs. pēc tam, kad ķeizariene J. Petrovna 1744. gadā uzdāvināja muižu admirāļa Pētera fon Siversa atraitnei. Muižas iebraucamo ceļu un priekšējo pagalmu ieskauj lokveida formā izvietota klēts un stallis-ratnīca. Ēkā ir darbojusies piensaimniecības skola un pārtikas ražotne. Aiz muižas ēkas atrodas pēc arhitekta G. Kuphalda projekta angļu stilā ierīkotais muižas parks (11,4 ha), kas terašu veidā nolaižas līdz ezeram. Sugām bagātajā parkā aug aptuveni 85 dažādas koku un krūmu sugas. Parka ainavu lieliski papildina skulptūru grupa "Jaunība", strūklaka un 3 dīķi.  

Heimtali degvīna brūzis

Pilis un muižas|Viljandi vald, Heimtali küla, Viljandi apriņķis 71102
XIX gadsimta pirmajā pusē būvēto Londonas Taueru atgādinošā ēka galvenokārt izraisa interesi ar ārējo izskatu. Apaļajos stūra torņos ir uzstādīti skursteņi – cukas. Ļoti dekoratīvas ir ēkas laukakmeņu sienas. Pati ēka īstenībā bija Heimtali muižas sierotava, lai gan tautas mutē tā kļūdaini tiek dēvēta par spirta brūzi. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.

Heimtali vietējās vēstures muzejs

Muzeji un galerijas|Viljandi vald, Heimtali küla, Viljandi apriņķis 71102
Muzejs ierīkots Heimtali vecajā ciema skolas ēkā. Šī ir skaista, 1864. gadā no laukakmeņiem celta ēka. Apmeklētāji var iepazīties ar pilnīgu tautas rokdarbu paraugu kolekciju, aplūkot vecus mājsaimniecības piederumus un simts gadus vecu klases telpas iekārtojumu. Bērnu rotaļistabā gaida vesels bars raibi adītu rukšu, kaķu un citu mājdzīvnieku.

Karksi ciema muzejs

Muzeji un galerijas|Karksi vald, Karksi küla, Viljandi apriņķis
Karksi ciema muzejā apmeklētājus gaida trīs telpas: kolhoza istaba, vecīša-večiņas kambaris un skolas telpa. Kolhoza istabā var aplūkot Karksi kolhoza karogus, vimpeļus, godarakstus un fotogrāfijas. Vecīša-večiņas kambarī ir iekārtota 20. gs. 1. puses Mulgimā lauku sētas istabas ekspozīcija. Skolas telpā ir apkopota un saglabāta informācija par Karksi pagasta skolu vēsturi un vietējo kultūru sākot no muižas laikiem līdz pat šodienai.

Karksi muiža un parks

Pilis un muižas|Vasu, Karksi vald, Karksi küla, Viljandi apriņķis 69104
Karksi muiža atrodas Karksi centrā, dažu kilometru attālumā no Karksi ordeņa pils. Pēc Ziemeļu kara ķeizariene Jelisaveta Petrovna nodeva to bezmaksas izmantošanā savas armijas komandierim - Georgam Reinholdam fon Lievenam.  No vecajām ēkām ir saglabājušās klēts, meža uzrauga māja un smēde, kas ir privātpersonu valdījumā un apskatāmas tikai no ārpuses.  Atjaunotā pārvaldnieka māja ir atvērta apmeklētājiem. Mājā atrodas  bibliotēka un ciemata muzejs. Karksi muižas alus meistari pirmo reizi ir minēti 1895. gadā. Mūsdienās alus tiek brūvēts muižas teritorijā esošajā Karksi alus un vīna rūpnīcā, kas ir pazīstama ar savu nepasterizēto alu.

Kerstnas (Kärstna) muiža

Pilis un muižas|Viljandi vald, Kärstna küla, Viljandi apriņķis 69702
Savu pašreizējo izskatu Kerstnas muiža ieguva aizpagājušā gadsimta mijā, kad jaunais muižnieks Kurts fon Anreps (KurtvonAnrep) pārņēma muižas pārvaldību. Galveno ēku, kas ir būvēta neoklasicisma stilā, ieskauj skaists parks.  Visslavenākais no muižas īpašniekiem ir bijis ģenerālis Reinholds fon Anreps (Reinhold von Anrep), kura veiksmīgajai militārajai karjerai par godu Kerstnas kapelas kalnā ir uzstādīts skaists mākslas darbs - bronzas lauva.  Ilgu laiku muižas galvenajā ēkā darbojās skola, šobrīd tur atrodas bibliotēka un bērnudārzs.  Muižas ēku no ārpuses un skaisto parku var apskatīt jebkurā laikā. Par ieeju galvenajā ēkā ir nepieciešams vienoties iepriekš.

Meleski stikla muzejs - privātkolekcija

Muzeji un galerijas|Viljandi vald, Meleski küla, Viljandi apriņķis 70304
2002. gadā izveidotā muzeja ekspozīcijā ir aplūkojami aptuveni 1000 dažādi stikla priekšmeti. Ekspozīcija sniedz labu pārskatu par Meleski stikla fabrikā tās pastāvēšanas laikā tapušajiem stikla izstrādājumiem. Tāpat te aplūkojamas fotogrāfijas, dokumenti un darbarīki. Meleski stikla fabrika darbojās no 1792. līdz 1987. gadam. Vēlmes gadījumā apmeklētājiem tiek piedāvāta iespēja noklausīties stāstījumu par stikla fabrikas vēsturi.  

Mõisaküla Muzejs

Muzeji un galerijas|J. Sihveri tn 4, Mõisaküla, Viljandi apriņķis 69302
Muzeja pastāvīgā ekspozīcija iepazīstina ar Mõisaküla vēsturi no pašiem apdzīvotas vietas rašanās pirmsākumiem, ar pilsētas izglītības un kultūras dzīvi, kā arī ar sporta aktivitātēm pilsētā. Tā kā Mõisaküla izveide un attīstība ir cieši saistīta ar dzelzceļu, tad arī liela daļa no eksponātiem ir saistīti ar dzelzceļa tematiku kā, piemēram, bronzas dzelzceļa ritošā sastāva un rūpnīcas šiltes, kā arī tvaika lokomotīves, pasažieru vagonu, lokomotīves un vagonetes maketi. Vērtīgākie eksponāti muzejā nenoliedzami ir Mõisakülas kādreizējā iedzīvotāja, olimpiādes dalībnieka,  smagsvara svarcēlāja Arnola Luhaēre (Arnold Luhaääre) olimpiskās medaļas.
1 2