Tere tulemast Mulgimaale!

Parem ütessa kõrda mõõta, ku ütessa kõrda tetä!
Tahad latva ronide, akka tüvest pääle!

Mulgimā ievērojamākās vietas

Filtrs

Eisu muiža un parks

Pilis un muižas|Halliste vald, Õisu alevik, Viljandi apriņķis
Eisu muiža ir agrā klasicisma stilā celta ēka, kuras pamata daļa tika uzbūvēta 18.-19. gs. pēc tam, kad ķeizariene J. Petrovna 1744. gadā uzdāvināja muižu admirāļa Pētera fon Siversa atraitnei. Muižas iebraucamo ceļu un priekšējo pagalmu ieskauj lokveida formā izvietota klēts un stallis-ratnīca. Ēkā ir darbojusies piensaimniecības skola un pārtikas ražotne. Aiz muižas ēkas atrodas pēc arhitekta G. Kuphalda projekta angļu stilā ierīkotais muižas parks (11,4 ha), kas terašu veidā nolaižas līdz ezeram. Sugām bagātajā parkā aug aptuveni 85 dažādas koku un krūmu sugas. Parka ainavu lieliski papildina skulptūru grupa "Jaunība", strūklaka un 3 dīķi.  

Hallistes Svētās Annas baznīca

Baznīcas|Halliste vald, Pornuse küla, Viljandi apriņķis
Hallistes luterāņu baznīca ir viena no Igaunijas skaistākajām un interesantākajām baznīcām. Dažādos karos cietusī Hallistes baznīca savu patreizējo izskatu ieguva 1991. gadā, pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai. Hallistes baznīcu grezno Igaunijas mākslinieka Jiri Arraka altāra glezna "Kristus", baznīcā bieži tiek rīkoti koncerti. Interesanti zināt: - Baznīca lepojas ar dievnamos reti sastopamu melnu griestu krāsojumu. - Pēc 1959. gadā notikušā ugunsgrēka baznīca 30 gadus netika atjaunota. - Patreizējās akmens baznīcas ēkas senākās daļas saglabājušās kopš 15. gadsimta. Hallistes baznīca ir Igaunija Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzimtās vietas baznīca.

Heimtali degvīna brūzis

Pilis un muižas|Viljandi vald, Heimtali küla, Viljandi apriņķis 71102
XIX gadsimta pirmajā pusē būvēto Londonas Taueru atgādinošā ēka galvenokārt izraisa interesi ar ārējo izskatu. Apaļajos stūra torņos ir uzstādīti skursteņi – cukas. Ļoti dekoratīvas ir ēkas laukakmeņu sienas. Pati ēka īstenībā bija Heimtali muižas sierotava, lai gan tautas mutē tā kļūdaini tiek dēvēta par spirta brūzi. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.

Helmes Livonijas ordeņa pilsdrupas

Drupas un vēsturiski apskates objekti|Helme vald, Kirikuküla, Valgas apriņķis 68611
Helmes Livonijas ordeņa pilsdrupas slejas Pērnavas-Vagas šosejas malā esoša, stāva pakalna virsotnē. No 14. gadsimta pirmajā pusē celtā, senā cietokšņa daļēji saglabājušies laukakmens mūri ar augstām logu ailām. Pēc nostāstiem, mūru stiprināšanai tajos esot iemūrēta nevainīga jaunava. Vai šiem senajiem tautas stāstījumiem ticēt, vai nē, jāizlemj katram pašam. Laika gaitā pilī saimniekojuši vācieši, krievi, lietuvieši un zviedri, kas 1658. gadā cietoksni sagrāva. Vērtīgi zināt: * cietokšņa pakājē burbuļojošais Ārsta avotiņš līdzot ārstēt septiņas kaites.

Karksi muiža un parks

Pilis un muižas|Vasu, Karksi vald, Karksi küla, Viljandi apriņķis 69104
Karksi muiža atrodas Karksi centrā, dažu kilometru attālumā no Karksi ordeņa pils. Pēc Ziemeļu kara ķeizariene Jelisaveta Petrovna nodeva to bezmaksas izmantošanā savas armijas komandierim - Georgam Reinholdam fon Lievenam.  No vecajām ēkām ir saglabājušās klēts, meža uzrauga māja un smēde, kas ir privātpersonu valdījumā un apskatāmas tikai no ārpuses.  Atjaunotā pārvaldnieka māja ir atvērta apmeklētājiem. Mājā atrodas  bibliotēka un ciemata muzejs. Karksi muižas alus meistari pirmo reizi ir minēti 1895. gadā. Mūsdienās alus tiek brūvēts muižas teritorijā esošajā Karksi alus un vīna rūpnīcā, kas ir pazīstama ar savu nepasterizēto alu.

Karksi Pētera baznīca

Baznīcas|Lossi tn 1, Karksi vald, Karksi-Nuia, Viljandi apriņķis 69104
Baznīca piesaista uzmanību ar savu šķībo torni, kas grunts nosēšanās rezultātā ir vairāk kā par metru sasvēries rietumu virzienā. Viduslaikos Karksi baznīcas dzīve bija saistīta ar cietoksni. 13. gs. celtajā cietoksnī atradās arī apustulim Pēterim veltīta kapela. Patreizējā baznīcas mūra ēka tika uzbūvēta 1773-1778 gadā, daļēji izmantojot cietokšņa apakšējos mūrus. Baznīcas arhitektūra ir ļoti vienkārša, baznīcas zāle ir savienota ar baroka stilā būvētu piramīdas tipa torni, bet austrumu sānā atrodas ģērbkambaris.  

Karksi senā ieleja un Ordeņa pilsdrupas

Drupas un vēsturiski apskates objekti|Karksi vald, Karksi-Nuia, Viljandi apriņķis
Karksi ieleja ir viena no skaistākajām un slavenākajām vietām Viljandīmā. Braucot lejā pa serpentīniem virs Karksi ezera, acu priekšā iznirst Karksi pilskalns. Tiek uzskatīts, ka pirms šo vietu iekaroja bruņinieki, kalnā, dabas aizsargāts, atradās igauņu cietoksnis. Noderīga informācija:Ordeņa pils celtniecība sākās 13. gadsimta otrajā pusē, bet akmens būves datējas ar 14. un 15. gadsimtu.1770-tajos gados starp drupām tika uzcelta Sv.Pētera baroka stila baznīca.Uz ziemeļiem no baznīcas atrodas feldmaršala Lievena kapliča, kas tika uzbūvēta 1730. gadā.

Kerstnas (Kärstna) muiža

Pilis un muižas|Viljandi vald, Kärstna küla, Viljandi apriņķis 69702
Savu pašreizējo izskatu Kerstnas muiža ieguva aizpagājušā gadsimta mijā, kad jaunais muižnieks Kurts fon Anreps (KurtvonAnrep) pārņēma muižas pārvaldību. Galveno ēku, kas ir būvēta neoklasicisma stilā, ieskauj skaists parks.  Visslavenākais no muižas īpašniekiem ir bijis ģenerālis Reinholds fon Anreps (Reinhold von Anrep), kura veiksmīgajai militārajai karjerai par godu Kerstnas kapelas kalnā ir uzstādīts skaists mākslas darbs - bronzas lauva.  Ilgu laiku muižas galvenajā ēkā darbojās skola, šobrīd tur atrodas bibliotēka un bērnudārzs.  Muižas ēku no ārpuses un skaisto parku var apskatīt jebkurā laikā. Par ieeju galvenajā ēkā ir nepieciešams vienoties iepriekš.

Kolga-Jāni Jāņa Kristītāja baznīca

Baznīcas|W. Reimani tn 3, Viljandi vald, Kolga-Jaani alevik, Viljandi apriņķis 70301
Baznīca celta 14. gadsimta sākumā, bet velves, visticamāk, izbūvētas 14. gs. beigās. Kopš viduslaikiem saglabājusies sakramenta niša un rituālais roku mazgāšanas trauks baznīcas austrumu sienā. Baznīca vairākkārt cietusi karos, taču tās velves tomēr saglabājušās. Pēc Ziemeļu kara baznīcas jumts tika atjaunots tikai 1742. gadā. Par pieredzētajiem haosa laikiem liecina tautas nostāsti, kas vēsta, ka dziļajā mežā paslēpušos Kolga-Jāni baznīcu esot atraduši mednieki, kas, kādā augstākā vietā ugunskuru sakūruši, atklājuši, ka atrodas uz baznīcas jumta. Interesanti zināt: -1890.-1917. gadā draudzes mācītājs bija Villems Reimans - viens no Igaunijas nacionālās kustības vadītājiem.

Matsa Eredella kapela Alas kapsētā

Drupas un vēsturiski apskates objekti|Helme vald, Ala küla, Valgas apriņķis 68507
Netālu no Tāgeperas atrodas Alas kapsēta, kuras dienvidu galā redzama pirmā igauņu tautības muižnieka Matsa Erdella kapela. Te apbedīta arī Matsa sieva Kerta, dēls Fridrihs Bernhards un vēl viens Matsa pēctecis. Matss Erdells bija Tāgeperas Senni sētas īpašnieks, kura viens no pēcnācējiem - Hans Erdells - 1868. gadā pilnībā izpirka Robes muižu. Šis bija viens no pirmajiem šāda veida darījumiem Livonijas vēsturē. Vērtīgi zināt: Matss Erdels (1792-1847) bija pirmais igauņu tautības muižnieks.
1 2