Tere tulemast Mulgimaale!

Parem ütessa kõrda mõõta, ku ütessa kõrda tetä!
Tahad latva ronide, akka tüvest pääle!

Mulgimā ievērojamākās vietas

Filtrs

Abjas pagasta muzejs

Muzeji un galerijas|Posti tn, Abja vald, Abja-Paluoja, Viljandi apriņķis 69401
Abjas pagasta muzejs iepazīstina ar pagasta vēsturi un šodienas dzīvi. Muzejs darbojas kopš 1999. gada. Muzeja pastāvīgās ekspozīcijas stendos un vitrīnās ir aplūkojami eksponāti, kas stāsta par senlaikiem, vietējiem iedzīvotājiem, kultūras dzīvi, izglītību, pasta pakalpojumiem, ugunsdzēsējiem, bērnudārzu, sportu, slimnīcu, bibliotēku, ceļu apsaimniekošanu, linu fabriku, piena pārstrādi, muižām u.t.t. Muzejā ir aplūkojami kādreiz izmantotie darbarīki, sadzīves priekšmeti, mācību grāmatas un dažādi dokumenti. 2-4 reizes gadā tiek rīkotas aktuālām tēmām veltītas izstādes.

Anrepa piemiņas zīme Kerstnas Kapelas kalnā

Skulptūras un pieminekļi|Tarvastu vald, Kärstna küla, Viljandi apriņķis
Kerstnas lauva ir viens no skaistākajiem Igaunijā atrodamajiem klasicisma stila mākslas darbiem - uz milzīga akmens bluķa, galvu uz ķepām nolicis, atpūšas čuguna lauva. Šo statuju 1844. gadā savas muižas tuvumā uzslēja Reinholda fon Anrepa dēls - ģenerālleitnants Jozefs fon Anreps. Interesanti zināt: * Ģenerālis Reinholds fon Anreps pēc Austerlicas kaujas kļuva par ģenerālleitnantu, viņš krita 1807. gadā. * Skulptūras autors ir vācu skulptors Kristiāns Daniels Rauks.

Augusta Kitzberga piemineklis

Skulptūras un pieminekļi|Viljandi maantee, Karksi vald, Karksi-Nuia, Viljandi apriņķis 69104
Augusts Kitzbergs ir viens no sava laika pazīstamākajiem dramaturgiem. Vīlandes Lātres pagastā dzimušajam rakstniekam 1990. gadā ar apkārtējo uzņēmēju un iedzīvotāju finansiālu atbalstu Karksi senlejas malā tika uzstādīta piemiņas zīme, kuras autors ir skulptors Jāks Soans. Interesanti fakti: - Tieši pateicoties Kitzberga daiļradei šodienas lasītājiem ir tik daudz informācijas par Vīlandes apkārtnes izglītoto un turīgo saimnieku kultūru un dzīvi. - Vīlandes apriņķa turīgie saimnieki sacentās turībā nevis cits ar citu, bet gan ar muižniekiem.

Barclay de Tolly mauzolejs

Muzeji un galerijas|Helme vald, Jõgeveste küla, Valgas apriņķis 68616
Barclay de Tolly mauzolejs pārstāv vienu no  21 Dienvidigaunijas vietām, kas ir atklāšanas vērtas, un ir atzīmētas ar National Geographic dzelteno logu. Šo vietu apmeklēšana tiek  ieteikta kultūras un vēstures interesentiem. Ģenerālfeldmaršals ir viens no slavenākajiem ar Igauniju saistītajiem cilvēkiem un acīmredzot lielākais Krievijas karavadonis, kura mirstīgās atliekas ir apglabātas Igaunijā. Krievijas karavadonim, kas ir Baltijas aristokrātiskās ģimenes pēcnācējs, un kura dzimta ir nākusi no Skotijas, ir bijusi nozīmīga loma cīņā pret Napoleonu no 1812.-1814. gadam.  Barclay de Tolly vārds ar Jegevesti ir saistīts no 1791. gada, kad tas apprecējās ar Heleni Augusti Eleonoru fon Smittenu un kļuva par Jegevestes muižas īpašnieku.

Brīvības cīņu piemineklis Tervā

Skulptūras un pieminekļi|Puiestee tn, Tõrva, Valgas apriņķis 68606
Tervas Ģimnāzijai blakus esošajā parkā 1928. gadā tika uzstādīts piemineklis Brīvības cīņās bojā gājušo piemiņai. Tā autors ir Aleksandrs Ellers. Otrā Pasaules kara laikā, 1940. gadā vietējie sarkanās varas pārstāvji pieminekli noņēma, un tas tika atjaunots Uzvaras dienā - 1990. gada 23. jūnijā. Vērtīgi zināt: Skolas puikas pieminekli draudzīgi iesaukuši par Juku.

Eisu muiža un parks

Pilis un muižas|Halliste vald, Õisu alevik, Viljandi apriņķis
Eisu muiža ir agrā klasicisma stilā celta ēka, kuras pamata daļa tika uzbūvēta 18.-19. gs. pēc tam, kad ķeizariene J. Petrovna 1744. gadā uzdāvināja muižu admirāļa Pētera fon Siversa atraitnei. Muižas iebraucamo ceļu un priekšējo pagalmu ieskauj lokveida formā izvietota klēts un stallis-ratnīca. Ēkā ir darbojusies piensaimniecības skola un pārtikas ražotne. Aiz muižas ēkas atrodas pēc arhitekta G. Kuphalda projekta angļu stilā ierīkotais muižas parks (11,4 ha), kas terašu veidā nolaižas līdz ezeram. Sugām bagātajā parkā aug aptuveni 85 dažādas koku un krūmu sugas. Parka ainavu lieliski papildina skulptūru grupa "Jaunība", strūklaka un 3 dīķi.  

Hallistes Svētās Annas baznīca

Baznīcas|Halliste vald, Pornuse küla, Viljandi apriņķis
Hallistes luterāņu baznīca ir viena no Igaunijas skaistākajām un interesantākajām baznīcām. Dažādos karos cietusī Hallistes baznīca savu patreizējo izskatu ieguva 1991. gadā, pateicoties vietējo iedzīvotāju iniciatīvai. Hallistes baznīcu grezno Igaunijas mākslinieka Jiri Arraka altāra glezna "Kristus", baznīcā bieži tiek rīkoti koncerti. Interesanti zināt: - Baznīca lepojas ar dievnamos reti sastopamu melnu griestu krāsojumu. - Pēc 1959. gadā notikušā ugunsgrēka baznīca 30 gadus netika atjaunota. - Patreizējās akmens baznīcas ēkas senākās daļas saglabājušās kopš 15. gadsimta. Hallistes baznīca ir Igaunija Valsts prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa dzimtās vietas baznīca.

Heimtali degvīna brūzis

Pilis un muižas|Viljandi vald, Heimtali küla, Viljandi apriņķis
XIX gadsimta pirmajā pusē būvēto Londonas Taueru atgādinošā ēka galvenokārt izraisa interesi ar ārējo izskatu. Apaļajos stūra torņos ir uzstādīti skursteņi – cukas. Ļoti dekoratīvas ir ēkas laukakmeņu sienas. Pati ēka īstenībā bija Heimtali muižas sierotava, lai gan tautas mutē tā kļūdaini tiek dēvēta par spirta brūzi. Ēka ir privātīpašumā un apskatāma tikai no ārpuses.

Heimtali vietējās vēstures muzejs

Muzeji un galerijas|Viljandi vald, Heimtali küla, Viljandi apriņķis 71102
Muzejs ierīkots Heimtali vecajā ciema skolas ēkā. Šī ir skaista, 1864. gadā no laukakmeņiem celta ēka. Apmeklētāji var iepazīties ar pilnīgu tautas rokdarbu paraugu kolekciju, aplūkot vecus mājsaimniecības piederumus un simts gadus vecu klases telpas iekārtojumu. Bērnu rotaļistabā gaida vesels bars raibi adītu rukšu, kaķu un citu mājdzīvnieku.

Helmes Livonijas ordeņa pilsdrupas

Drupas un vēsturiski apskates objekti|Helme vald, Kirikuküla, Valgas apriņķis 68611
Helmes Livonijas ordeņa pilsdrupas slejas Pērnavas-Vagas šosejas malā esoša, stāva pakalna virsotnē. No 14. gadsimta pirmajā pusē celtā, senā cietokšņa daļēji saglabājušies laukakmens mūri ar augstām logu ailām. Pēc nostāstiem, mūru stiprināšanai tajos esot iemūrēta nevainīga jaunava. Vai šiem senajiem tautas stāstījumiem ticēt, vai nē, jāizlemj katram pašam. Laika gaitā pilī saimniekojuši vācieši, krievi, lietuvieši un zviedri, kas 1658. gadā cietoksni sagrāva. Vērtīgi zināt: * cietokšņa pakājē burbuļojošais Ārsta avotiņš līdzot ārstēt septiņas kaites.
1 2 3