Tere tulemast Mulgimaale!

Parem ütessa kõrda mõõta, ku ütessa kõrda tetä!
Tahad latva ronide, akka tüvest pääle!

Vēsture

Kopsavilkums par Mulgimā

Kultūrvēsturisko un ar valodu saistīto Mulgimā jeb Mulgi novada pamatkodolu veido Hallistes, Karksi, Helmes, Paistu un Tarvastu novadi, kā arī daļa no Viljandi un Sārdes novadiem. 

Kultūrvēsturisko un ar valodu saistīto Mulgimā jeb Mulgi novada pamatkodolu veido Hallistes, Karksi, Helmes, Paistu un Tarvastu novadi, kā arī daļa no Viljandi un Sārdes novadiem. Par Mulgimā tika uzskatīta Viljandi apriņķa daļa, kas atrodas uz dienvidiem no Raudnas un Tenasilmas upēm. Mulgimā daļa saplūst ar reģionu, kura iedzīvotāji runāja un zināmā mērā runā vēl šodien mulgi valodā.

Samērā izplatīts ir viedoklis, ka Mulgimā aptver visu seno Viljandi apriņķi – Paistu, Kepu, Viljandi, Tarvastu, Kolga-Jāni, Sūre-Jāni, Pilistveri, Peltsamā novadu, kā arī Helmes novadu Valgas apriņķī un Hallistes un Karksi novadus Pērnavas apriņķī. To sauc par Lielo Mulgimā.

Tradīcijas

„Katrā saimniecībā sava sēta,” vēsta igauņu sakāmvārds. Tas ļoti labi raksturo teritorijas ziņā ļoti mazās Igaunijas nacionālo kultūru, kurā sastopams pulka vietējo īpašo iezīmju. Daudzās atšķirības bija vērojamas jau kopš seniem laikiem, kas tagad atspoguļojas gan valodas dialektos un arheoloģiskajos izrakumos, gan arī materiālā un garīgajā kultūrā. Dzimtbūšanas un zemnieku apspiestības rezultātā izveidojās daudz novadiem raksturīgu īpatnību, kas īpaši uzkrītošas bija tautastērpos un tautas kultūrā. Igaunijas zemnieku kultūras kā veseluma savdabība visspilgtāk atklājas rūnu dziesmās un dzīvojamās rijās.

Dienvidigaunija kā reģions no kultūras viedokļa ir bijusi uzkrītoši konservatīva, kurā ļoti tiek glabātas tradīcijas. Tas it īpaši atspoguļojas Mulgi un un Setu novados. Kopumā vērtējot, pēc tautas kalendāra ieražām visnoteiktākie un kompaktākie ir Dienvidigaunijas reģioni Mulgimā un Setumā (Hīemē, 2010).