Tere tulemast Mulgimaale!

Parem ütessa kõrda mõõta, ku ütessa kõrda tetä!
Tahad latva ronide, akka tüvest pääle!

Kur cēlies vārds „mulk”?

Mēs droši vien nekad tā īsti arī neuzzināsim, kur cēlies vārds „mulk”. Tautā saglabājušās teikas par kādu eju (igauniski mulk), caur kurieni iekļuvuši laupītāji, un caur kurieni tie arī padzīti (Eduards Vēri, 2000). Nav daudz nostāstu par Sakalas novada ļaužu ceļojumiem uz dienvidu pusi. Acīmredzot eja pārtapa par tik nozīmīgu ceļu mezglu, ka tās tuvumā dzīvojošos iemītniekus sāka dēvēt par ļaudīm, kas dzīvo aiz ejas (mulgutagune) vai pie ejas (mulguäärne) (Eduards Vēri, 2000). Nosaukums ir radies turpat uz vietas un daudz vēlāk izplatījies vai ar preses palīdzību izplatīts plašāk.

Ģenerālis Jāns Sots 1934. gadā teica, ka „mulk” ir nevis nosaukums latviešu valodā, bet gan vārds arābu valodā, kas nozīmē kungs un pavēlnieks.
Patiesībā Mulgimā ļaudis ir, kā raksta Voldemārs Kīnoja, seno Sakalas novada ļaužu pēcnācēji, un Mulgimā sastāv no astoņiem novadiem: Hallistes, Helmes, Karksi, Kepu, Paistu, Sūre-Jāni, Tarvastu un Viljandi. Līdz ar to Mulgimā ļaudis ir tie, kuru vecāki un vecvecāki bija šo novadu pamatiedzīvotāji. Vēl īpatnējāks ir apgalvojums, ka Mulgimā ļaudis ir lepni un bagāti.

Tāds gods tomēr pieder Ziemeļigaunijas un Tallinas ļaudīm. Tomēr no Mulgimā cēlušies ievērojami Igaunijas kultūras darboņi un brīvības cīnītāji. Tas aizsākās ar ievērojamo Lembitu.
Brīvības cīņu ģenerāļi bija Johans Laidoners, Pauls Adolfs Lills, Jāns Sots, Johans Unts, Gustavs Jonsons, Aleksandrs Jāksons, Jāns Maide, sanitārs-ģenerālmajors Hanss Lēmetss un vēl vesela rinda vadošo augstāko virsnieku. Igaunijas Brīvības krusti ir piešķirti tikai divām sievietēm – Salmei Bergmanei-Ilmetai un Almai Varesai — abas no Mulgimā. No Igaunijas valsts vadītājiem no Mulgimā nākuši tādi vīri kā Jāns Tenisons, Antss Pīps, Jiri Jāksons, Fridrihs Akels. Tika ievēlēts arī Ādolfs Birks, tomēr viņš nevaldīja. Tāpat Konstantīna Petsa tēvs ir cēlies Mulgi novadā.

Daudzi rakstnieki ir dzimuši Mulgimā vai tiem ir Mulgimā izcelsme, sākot ar Kristjanu Jāku Petersonu (tēvs ir no Mulgimā).
Padomju varas gados Mulgimā ļaužu tika iznīcināts krietni vairāk nekā igauņu. Tam par pamatu bija iemels, ka Mulgimā dzīvojošajiem bijusi lielāka mīlestība pret brīvību, nacionālā sajūta, alkas pēc izglītības un patstāvīga domāšana. Okupanti bažījās, ka atkārtosies jauna atmoda, kas atkal sāksies Mulgi novadā, tā kā atmodas laika nacionālie vadoņi pārsvarā bija cilvēki no Mulgimā. Okupācijas laika propaganda, sakūdot citus igauņus pret Mulgi novada ļaudīm, vairojās panākumiem un tā sekas jūtamas vēl šobaltdien...